 |
 |
Horvātija – svaiga skaistuma valdzinājums
Simtiem
zeltainu smilšu pludmaļu omulīgos līcīšos ultramarīnzili dzidrās
Adrijas jūras krastos, tūkstošiem mežainu, klinšainu vai romantiski
vientulīgiem liedagiem bagātu saliņu, brīnumjaukas kā no viduslaikiem
izkāpušas pilsētiņas... Un tas viss pašā Eiropas viducī – civilizācijas
lolotajā, taču civilizācijas nesamaitātajā Horvātijā!
Te mājīgi
jūtas gan tie, kam labai atpūtai pilnīgi pietiek ar lēzenu pludmali,
siltu un tīru ūdeni, komfortablu viesnīcu, kā arī Eiropas līmeņa
drošību un servisu, gan tie, kuri alkst pēc tūrisma industrijas vēl
nenobružātas skaistas Balkānu valsts savdabības un neskartuma. Pirmos
papilnam iepriecēs Adrijas jūras piekraste, kas strauji pārtop milzīgā
paraugkūrortā, bet otrajiem ieteicam doties Horvātijas iekšzemē, kur
joprojām bieži vien pēc tēvtēvu paražām tērpušās laucinieces ceļmalās
pārdod pašu rokām sietu gardu sieru, tautiskas māla krūkas, pašdarinātu
vīnu un kalnu pļavās bišu savākto tīrumtīro medu.
Par pasakaini
krāšņo Plitvices ezeru Nacionālo parku runāt pat īsti nav vērts – kā
gan lai vārdos apraksta šo Dieva vai dabas šedevru ar gleznainās
klintīs ieskautiem ezeriem, ūdenskritumu kaskādēm un neskaitāmiem
foreļu bariem rokas stiepiena attālumā kristāldzidrajos ūdeņos? Neba
velti gleznainā Plitvice, tāpat kā apburošās piekrastes vecpilsētas
Zadara, Trogira, un Splita ar Romas imperatora Diokletiāna pils
majestātiskajām drupām, tiek pieskaitīta pie Eiropas visvērtīgākajiem
dabas, kultūras un vēstures pieminekļiem.
Savukārt lielisko Dubrovniku pašos Horvātijas piekrastes dienvidos daudzi uzskata par visskaistāko pilsētu Vidusjūras krastos!
Un
nekādā gadījuma nepalaidiet garām iespēju nogaršot neparasto ķiršu
liķieri “Maraska”, kas savas izcilās garšas dēļ atzīts pat par Anglijas
karaļnama oficiālo dzērienu! Bet, ja jums vēl atliks apņēmības un spēka
turpināt baudīt atpūtu, atcerieties, ka no Istras pussalas kūrortiem
Horvātijas ziemeļos ik dienas neskaitāmi kuģīšu un autobusu maršruti
vilināt vilina uz Itālijas pērli Venēciju, kas atrodas tepat blakus –
no rīta izbraucot, vēl paspēsiet atgriezties viesnīcā uz vakariņu laiku.
Noderīga informācija par Horvātija
Galvaspilsēta: Zagreba (770 000 iedz.)
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas
gandrīz pašā Eiropas sirdī, tās krastus no rietumiem 1777 km garumā
apskalo Adrijas jūra, bet kopā ar salām krasta līnija sasniedz 5835 km.
Valstij pieder 1185 salas, no kurām 67 ir apdzīvotas, lielākās no tām
ir Krka un Kres sala. Valsts robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Bosniju
un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni
Platība: 56 610 km2
Iedzīvotāju skaits: 4 381 300 (pēc 2002. gada datiem)
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Lielākās pilsētas: Rijeka, Splita, Osijeka, Zadara, Pula, Dubrovnika
Oficiālā valoda: serbu-horvātu
Reliģiskā piederība: katoļi (77%), pareizticīgie (11%), ir arī musulmaņi u.c.
Klimats: pārsvarā mēreni
kontinentāls, salās pārsvarā ir kalnu klimats, bet dažviet gar Adrijas
jūras piekrasti ir Vidusjūras klimats ar daudzām saulainām dienām,
sausām un karstām vasarām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir +1-3ºC,
bet augustā +22-26ºC. Vidējā gaisa temperatūra jūras piekrastē janvārī
ir +5-10ºC, bet augustā – +26-30ºC. Ūdens temperatūra jūrā svārstās no
12ºC ziemā līdz 25ºC vasarā.
Naudas vienība: kuna, 1 kuna = 100 lipas. 1 kuna = 0,08 lati
Spriegums tīklā: 220 V
Muita: muitas noteikumi atbilst ES standartiem.
Jāņem vērā, ka valstī ievest un izvest drīkst jebkuru valūtu, bet vietējo – tikai līdz 2000 kunām.
Laika josla: -1
Nacionālā virtuve: No aukstajām
uzkodām populāri ir Likas siers, aitas siers, salami ar paprikas garšu,
dēvēta arī par „Kulen”, ķiploku cīsiņi un svaigs siers ar krējumu. No
otrajiem ēdieniem, galvenokārt salās, piejūras reģionos un Istras
pussalā tiek piedāvātas zivis un citas jūras veltes, bet no gaļas
ēdieniem iecienītākā ir jēra gaļa. Savukārt kontinentā ir lielāks gaļas
ēdienu piedāvājums – tītara gaļa ar speciāliem makaroniem, cepts jērs,
kā arī vārīti un cepti makaroni ar sieru – „Štrukli”. No dzērieniem
vispazīstamākie ir sarkanie vīni – „Teran”, „Merlot”, „Cabernet” u.c.
Kontinentālajā daļā pazīstamāki ir stiprie dzērieni – plūmju un vīnogu
brendiji, desertā tiek piedāvāts ķiršu liķieris.
Vēsture: Horvātijai ir senas un
dziļas valstiskuma saknes. Jauns posms tās attīstībā sākās 1991. gadā
pēc neatkarības pasludināšanas. Jau IV gs p.m.ē. Romas impērija šajā
piekrastē nodibināja savu koloniju, vēlāk Horvātijā valdīja Habsburgu
dinastija, turki, ungāri. No1945. gada līdz neatkarības iegūšanai 1991.
gadā tā bija iekļauta Dienvidslāvijas sastāvā.
Kūrorti
 Kūrorts Opatija |
 |
Viens no greznākajiem kūrortiem valstī ar 12 km garu promenādi. Jau XIX
gs. šurp atpūsties devās Austroungārijas augstdzimušie un bagātie
iedzīvotāji. Gleznainie dabasskati un pasakainā pludmale tā vien aicina
iepazīt tos tuvāk, savukārt ērtības un lieliski pagatavotu ēdienu
nodrošina daudzās modernās viesnīcas un atpūtas nami, restorāni,
kafejnīciņas un krodziņi. Adrijas jūras veltes te prot pagatavot tik
debešķīgi, ka gardēži nevarēs vien beigt baudīt. Arī naktsklubu un
jautras dzīves baudītājiem Opatijā patiks. Sportiski noskaņotajiem
tikai jāizvēlas, ar ko nodarboties, jo kūrortā pieejami visi
populārākie sporta veidi. |
| Kūrorts Roviņa |
 |
Roviņa ir pati skaistākā piekrastes pilsētiņa. Hronikās tā pirmo reizi
pieminēta jau VII gadsimtā. Mūsdienās Roviņa ir kā miniatūra dārgumu
lādīte, kurā gadsimtu gaitā sakrāti interesantākie kultūras un vēstures
priekšmeti, celtnes, leģendas un nostāsti. No visām pusēm pilsētiņu
ieskauj jūra, radot iespaidu, ka apkārtējā pasaule ir kaut kur tālu,
tālu – un beidzot ir pienācis laiks izbaudīt atpūtu. Šejienes viesnīcas
ir ērtas un modernas, pilsētā pieejams daudzveidīgs restorānu, bāru un
kafejnīcu piedāvājums, un tūristi te sabrauc no visām pasaules malām. |
| Kūrorts Rabaca |
 |
Pilsēta atrodas Istras pussalas dienvidaustrumu daļā, blakus viduslaiku
pilsētai Labinai. Septiņdesmitajos gados šeit sākās pirmais tūrisma
bums. Lai gan Rabacas viesnīcas ik dienu izmitina ap 10 000 cilvēku,
tomēr pilsētiņai ir izdevies saglabāt zvejnieku ciematiņa neatkārtojamo
auru. Pludmales, klintis, mazi līcīši, Vidusjūras piekrastei
raksturīgais košais zaļums un augu pārbagātība, priežu meži, mājīgas
kafejnīcas ar lielisku virtuvi un viesmīlīgi vietējie iedzīvotāji – tas
viss valdzina eiropiešu tūristus, kuri šeit gūst sirdsmieru, sauli,
siltu jūru un izklaides iespējas visām gaumēm. |
| Kūrorts Mošeničeska draga |
 |
Mazs, kluss ciematiņš priežu ielokā, kurš iekārtojies Horvātijas
augstākā kalna Učkas pakājē. Sirmā senatnē, kā jau liecina nosaukums,
šeit saimniekoja pirāti un blēži, bet mūsdienās tas kļuvis par
labiekārtotu kūrortu. Tūristus šurp vilina brīnišķīgā, sīkiem jūras
olīšiem klātā pludmale, kafejnīcas un restorāni, kuros piedāvā bagātīgu
un vienmēr gardu jūras produktu klāstu, mazas kafejnīciņas, kurās
baudīt stipru kafiju un nepārspējamo itāļu saldējumu. Sporta un
aktivitāšu cienītāji te atradīs tenisa kortus un futbola laukumus, kā
arī iespējas nodarboties ar visu veidu ūdenssportu. Un, kad viss
nogurdinājis, var taču brītiņu pagulēt pludmalē un pasauļoties! |
| Kūrorts Malinska |
 |
Sena zvejnieku pilsētiņa 13 kilometrus no Krkas galvaspilsētas. Kūrorts
atrodas pašā skaistākajā salas vietā, netālu no neliela gleznaina
Adrijas jūras līcīša. Krastmalā izvietojušās daudzas mazas, omulīgas
kafejnīciņas un krodziņi, suvenīru veikaliņi. Vakaros visi dodas
pastaigā pa promenādi – sevi parādīt un citus apskatīt, palepoties ar
savām grieķu tradīciju zināšanām un paklausīties dzīvo mūziku. Arī
sporta cienītājiem šeit ir ideāla atpūta: var doties izjādē ar zirgiem,
medībās vai zvejā, ir daivinga centrs. Jā, un protams, arī Malinskā ir
lieliski tenisa korti. |
|
|
